Galvenā atšķirība starp pasīvo zibens skaitītāju un aktīvo zibens skaitītāju ir četros aspektos: darbības princips, barošanas režīms, veiktspējas raksturlielumi un pielietojuma scenārijs. Konkrētā analīze ir šāda:
Pasīvā zibens skaitītāja modulis
1.Darba principu atšķirības
Pasīvs (pasīvs)
Elektromagnētiskā indukcijas piedziņa: tūlītēja elektromagnētiskā lauka maiņa, ko izraisa zibens, kas iziet cauri vadītājam, bez nepieciešamības pēc ārējiem sensoriem vai elektroniskiem komponentiem. Piemēram, kad zibens strāva iet caur zibens stieni, skaitītāja iekšpusē esošā indukcijas spole nosaka magnētiskā lauka izmaiņas un reģistrē notikumu.
Vienkāršs: tas pilnībā balstās uz fizisko sensoru, tam nav signāla pastiprināšanas vai apstrādes, un tas ir strukturēts kā mehānisks skaitītājs.
Pašreizējais (aktīvs)
Elektroniskie sensori + signālu apstrāde: augstas-precizitātes sensori (piem., Hall elementi, šunta rezistori) tiek izmantoti, lai noteiktu zibens strāvu. Signāls tiek pastiprināts, filtrēts un analizēts kopā ar pastiprinātājiem, procesoriem un citiem elektroniskiem komponentiem, un visbeidzot tiek aktivizēta skaitīšana.
Vairāku-parametru ierakstīšana: daži modeļi var vienlaikus ierakstīt datus, piemēram, zibens spēriena laiku, strāvas maksimumus un viļņu formas, lai atbalstītu sarežģītu analīzi.
2.Elektroapgādes metožu salīdzinājums
Pasīvs
Nav nepieciešams ārējs barošanas avots: darbojas tikai ar zibens radīto elektromagnētisko enerģiju. Strāvas padeves pārtraukumi vai strāvas padeves pārtraukumi neietekmē tā darbību.
Vienkārša apkope: nav nepieciešamas baterijas vai barošanas modulis, un pēc uzstādīšanas gandrīz nav nepieciešama apkope.
Aktīvās aktivitātes
3. Atkarība no ārējiem barošanas avotiem: parasti darbina ar baterijām, saules enerģiju vai ārējiem avotiem, lai izvairītos no datu zuduma, ir nepieciešama stabila strāvas padeve.
Augstas uzturēšanas izmaksas: regulāri jāpārbauda jaudas stāvoklis. Nomaiņa vai uzlāde var palielināt ekspluatācijas un apkopes slogu.
3. Piemērojamo scenāriju diferencēšana
Pasīvs (pasīvs)
Vietas, kur strāvas padeve nav viegli pieejama: piemēram, attāli kalnu apgabali, āra objekti vai vietas, kur strāvas padeve ir nestabila.
Zemas precizitātes prasības: scenārijs, kurā zibens spērienu skaits tiek aprēķināts bez detalizētas datu analīzes (piemēram, mazas ēkas un pagaidu objekti).
Ilgtermiņa-stabila darbība: bez apkopes, piemērots nepieskatītai videi (piem., vēja parki, fotoelektriskās iekārtas utt.).
Pašreizējais (aktīvs)
Kritiskā infrastruktūra: tādas jomas kā elektrība, sakari, dzelzceļa tranzīts utt., kurās nepieciešama precīza zibens spēriena intensitātes uzraudzība.
Augsta-bīstamības zonas: naftas ķīmijas tvertņu parki, naftas un gāzes cauruļvadi un citas vietas ar augstām sprādzienu novēršanas prasībām, reāllaika-brīdināšana un ātra ārkārtas reaģēšana.
Inteliģenta pārvaldība: ir jāintegrē ar SCADA sistēmu un zibensaizsardzības uzraudzības platformu, lai realizētu attālo datu analīzi un darbības uzturēšanas scenāriju.